तयमू षु वाजिनं देवजूतं सहावानं तरुतारंरथानाम | अरिष्टनेमिं पर्तनाजमाशुं सवस्तयेतार्क्ष्यमिहा हुवेम || इन्द्रस्येव रातिमाजोहुवानाः सवस्तये नावमिवा रुहेम | उर्वी न पर्थ्वी बहुले गभीरे मा वामेतौ मा परेतौरिषाम || सद्यश्चिद यः शवसा पञ्च कर्ष्टीः सूर्य इवज्योतिषापस्ततान | सहस्रसाः शतसा अस्य रंहिर्नस्मा वरन्ते युवतिं न शर्याम || tyamū ṣu vājinaṃ devajūtaṃ sahāvānaṃ tarutāraṃrathānām | ariṣṭanemiṃ pṛtanājamāśuṃ svastayetārkṣyamihā huvema || indrasyeva rātimājohuvānāḥ svastaye nāvamivā ruhema | urvī na pṛthvī bahule ghabhīre mā vāmetau mā paretauriṣāma || sadyaścid yaḥ śavasā pañca kṛṣṭīḥ sūrya ivajyotiṣāpastatāna | sahasrasāḥ śatasā asya raṃhirnasmā varante yuvatiṃ na śaryām || |
2. As though we offered up our gifts to Indra, may we ascend. him as a ship. for safety.Like the two wide worlds, broad, deep far-extended, may we be safe both when he comes and leaves you.
3. He who with might the Five Lands hath pervaded, like Surya with his lustre, and the waters-His strength wins hundreds, thousands none avert it, as- the young maid repelleth not her lover.